E-apmācības ir elektroniskas apmācības. Apmācības notiek tiešsaistē vai bez interneta pieslēguma, izmantojot datoru, mobilo telefonu, vai citas ierīces! E-apmācības ļauj jebkāda veida tradicionālās apmācības pārnest elektroniskā vidē, tās var sastāvēt no video, audio, tekstuāliem materiāliem, kā arī no animācijas un datorekrāna simulācijas. E-apmācību priekšrocības:
Novitus E-apmācību risinājumi 2010. gada februārī pabeidza pētījumu par e-apmācību pielietojumu Latvijas uzņēmumos. Tika aptaujāti 102 uzņēmumi. Kā respondenti uzņēmumos tika izvēlēti cilvēki, kas ir atbildīgi par apmācību procesa organizēšanu kā mācību centru vadītāji vai personāla vadītāji. Vairāk nekā 95% no uzņēmumiem tika aptaujāti izmantojos tiešās telefona intervijas, pārējie uzņēmumi uz aptaujas jautājumiem atbildēja izmantojot elektronisku anketu.
Aptaujā tika iekļauti 15 gan atvērtā gan slēgtā tipa jautājumi, kuru mērķis bija noskaidrot uzņēmumu paradumus e-apmācību izmantošanā, attieksmi pret e-apmācību lietošanu un citu informāciju.
Kā galvenais kritērijs, atlasot uzņēmumus, tika izvirzīts uzņēmuma darbinieku skaits, jo tieši apmācāmo darbinieku skaits ir ļoti nozīmīgs kritērijs e-apmācību izdevīgumam un atdevei. 65% no aptaujātajiem uzņēmumiem bija 250 vai vairāk darbinieku, 33% - no 50 līdz 249 darbiniekiem un 2% - 10 līdz 49 darbiniekiem. Kā redzams, vairums aptaujāto uzņēmumu ir ar vidēji lielu vai lielu darbinieku skaitu, jeb lielie un vidējie uzņēmumi.
88% no aptaujātajiem uzņēmumiem pēdējo 12 mēnešu laikā bija veikuši darbinieku apmācību, savukārt 10% no uzņēmumiem apmācības nebija veikuši. Tātad, aptaujātie uzņēmumi bija Latvijā operējoši lielie un vidējie uzņēmumi, kas regulāri veic darbinieku apmācību.
Lielākā daļa, jeb 81% uzņēmumu apmācību veikšanā kombinē iekšējos un ārējos resursus, respektīvi lieto gan apmācību uzņēmumu pakalpojumus gan izmanto iekšējos trenerus. Tikai 8% uzņēmumu uzticas tikai ārējiem apmācību sniedzējiem, savukārt 12% uzņēmumu izmanto tikai iekšējos resursus darbinieku apmācībai.
Runājot par elektronisku apmācību materiālu lietošanu, lielākā daļa jeb 79% aptaujāto uzņēmumu atzina ka izmanto dažāda veida elektroniskus materiālus. Atlikušie 21% uzņēmumu elektroniskus mācību materiālus neizmanto vispār.
Lai gan daudzi uzņēmumi atzina ka lieto elektroniskus apmācību materiālus darbinieku apmācibu procesā, liela daļa uzņēmumu aprobežojas ar elektronisku dokumentu izplatīšanu – padarot tos pieejamus darbiniekiem iekšējā tīklā vai e-apmācību platformā. Gandrīz visi no respondentiem, kas izmanto elektroniskus apmācību materiālus , jeb 74% no visiem aptaujātajiem uzņēmumiem lieto šāda veida informācijas nodošanas metodes. Video un audio materiālus informācijas nodošanai izmanto 32% no uzņēmumiem, kas ir salīdzinoši ļoti mazs skaits un noteikti palielināsies nākotnē. E-apmācību programmas, kas sastāv no slaidiem+skaņas izmanto līdzīgs skaits jeb 38% uzņēmumu un arī šīs metodes lietošana nākotnē paplašināsies. Tikai 30% no Latvijas lielajiem uzņēmumiem izmanto e-apmācību platformas, jeb LMS (Learning Management Systems), kuras izmanto mācību procesa organizācijai un optimizācijai, darbinieku testēšanai un apmācibu materiālu ievietošanai. Arī šis skaitlis palielinās un palielināsies nākotnē, jo arvien vairāk uzņēmumu izprot šādu sistēmu lietderību gan izmaksu gan apmācību procesa optimizācijas jomās. 36% no aptaujātajiem uzņēmumiem izmanto testēšanas sistēmas darbinieku zināšanu līmeņa pārbaudei, kas bieži ir pirmais solis uzņēmuma pārejai uz nopietnāku un visaptverošu e-apmācību platformu.
Daļa elektronisko apmācibu materiālu lielākajā daļā uzņēmumu tiek gatavoti speciāli Latvijas darbiniekiem, daļa izmantojamo materiālu ir gatavoti plašākam reģionam. 74% aptaujāto uzņēmumu atzina, ka izmanto materiālus, kas domāti tieši Latvijas darbiniekiem. Tomēr salīdzinoši daudz materiālu ir arī izstrādāti lietošanai plašākā reģionā – 16% uzņēmumu lieto Baltijas darbiniekiem domātus materiālus, 8% EMEA reģionam domātas apmācības un 12% citam reģionam domātus elektroniskus mācību materiālus (šajā jautajumā uzņēmumi varēja izvēlēties variākus atbilžu variantus). Tas nozīmē ka daļa e-apmācību materiālu Latvijā nav specifiski domāti vietējam tirgum. Tas var radīt problēmas materiāla uztverē kā arī materiālos bieži vien ir informācija, kas vai nu nav aktuāla Latvijai.
Lielākā daļa uzņēmumu pašlaik veido elektroniskos mācību materiālus paši Latvijā. To dara 78% no aptaujātajiem uzņēmumiem. Ņemot vērā faktu ka pārsvarā uzņēmumi neizmanto profesionāli veidotas kompleksas e-apmācību programmas tas ir pašsaprotami. 16% no uzņēmumiem izmanto mātes uzņēmumā izveidotas e-apmācību programmas, savukārt e-apmācību uzņēmumu pakalpojumus izmanto tikai 6% no aptaujātajiem uzņēmumiem. Prognozējams ka nākotnē arvien vairāk uzņēmumu varētu izvēlēties uzticēt e-apmācību izstrādi specializētiem uzņēmumiem, tādā veidā ietaupot iekšējos resursus.
Vienkāršas E-apmācību programmas ir iespējams izveidot ar dažādu datorprogrammu palīdzību un jautājot uzņēmumiem kādas datorprogrammas tiek izmantotas e-apmācību izstrādei mēs centāmies noskaidrot populārakos rīkus. Diemžēl ļoti maz uzņēmumu izmanto specifiskas datorprogrammas e-apmācību programmu izstrādei. Atsevišķi uzņēmumi izmanto tādas programmas kā Adobe Captivate un citas datorsimulāciju veidošanai, coursebuilder, apmācību kursu veidošanai, iekšējās testēšanas sistēmas vai apmācību platformas testu veidošanai un testēšanai kā arī dažas speciāli konkrētam uzņēmumam veidotas programmas. Kopumā, uzņēmumi ar retiem izņēmumiem neveito apmāčību saturu izmantojot e-apmācību izstrādes datorprogrammas.
Runājot par nākotnes plāniem, liela daļa jeb 48% no aptaujāto uzņēmumu plāno veidot jaunas e-apmācību programmas nākamo 12 mēnešu laikā. Trešā daļa jeb 34% no uzņēmumiem neplāno veidot šāda tipa apmācības, pie tam bieži par iemeslu tika minēts līdzekļu trūkums nevis nevēlēšanās izstrādāt elektroniskus apmācību materiālus. 22% no uzņēmumiem nezināja vai veidos e-apmācības nākamo 12 mēnešu laikā.
Ļoti svarīgs aptaujas uzdevums bija uzzināt kāds ir pašreizejais uzņēmumu viedoklis par e-apmācībām un to noderīgumu apmācību procesā.
Lielākoties uzņēmumu viedoklis bija ļoti pozitīvs, piemēram uz jautājumu „vai jūsuprāt elektroniskas apmācības ļauj uzņēmumiem optimizēt darbinieku apmācību?”
78% no aptaujātajiem atbildēja apstiprinoši un tikai 8% noliedza šo apgalvojumu. Atlikušie 14% nezināja savu nostāju šajā jautājumā
Daļa elektronisko apmācibu materiālu lielākajā daļā uzņēmumu tiek gatavoti speciāli Latvijas darbiniekiem, daļa izmantojamo materiālu ir gatavoti plašākam reģionam.
74% aptaujāto uzņēmumu atzina, ka izmanto materiālus, kas domāti tieši Latvijas darbiniekiem.
Tomēr salīdzinoši daudz materiālu ir arī izstrādāti lietošanai plašākā reģionā – 16% uzņēmumu lieto Baltijas darbiniekiem domātus materiālus,
8% EMEA reģionam domātas apmācības un 12% citam reģionam domātus elektroniskus mācību materiālus (šajā jautajumā uzņēmumi varēja izvēlēties variākus atbilžu variantus).
Tas nozīmē ka daļa e-apmācību materiālu Latvijā nav specifiski domāti vietējam tirgum. Tas var radīt problēmas materiāla uztverē kā arī materiālos bieži vien ir informācija,
kas vai nu nav aktuāla Latvijai.
Tāpat, lielākoties pozitīvus viedokļus uzņēmumi pauda jautājumā vai e-apmācības palīdz ietaupīt uzņēmuma apmācībām paredzētos līdzekļus. Lielākā daļa respondentu uzskatīja ka e-apmācības palīdz ietaupīt līdzekļus, daudzi uzņēmumi uzskata ka e-apmācības palīdz ietaupīt līdzekļus pie noteiktiem priekšnosacījumiem. Šie priekšnosacījumi ir, piemēram, ja apmācību izmanto pietiekams skaits darbinieku, ja darbinieki ir motivēti šo apmācību izmantot, ja apmācība ir izveidota profesionāli. Kā galvenos iemeslus kāpēc tieši e-apmācības palīdz ietaupīt līdzekļus uzņēmumi minēja to ka tiek ietaupīti uzņēmuma resursi kā cilvēku laiks, nav vajadzības īrēt telpas, maksāt par transporta izdevumiem, maksāt apmācību uzņēmumiem un nav vajadzīgs cilvēkus atraut no viņu tiešajiem darba pienākumiem. Tikai daži uzņēmumi uzskatīja ka e-apmācības nepalīdz ietaupīt līdzekļus, jo neatbilst viņu darbības specifikai.
Lai uzzinātu iemeslus kādēļ Latvijā daudzi uzņēmumi neizmanto e-apmācības, vēlējāmies uzzināt aptaujas dalībnieku viedokli šajā jautājumā. Lielākā daļa jeb 78% no uzņēmumiem uzskata ka galvenais iemesls ir fakts ka trūkst informācijas par e-apmācībām. 20% no uzņēmumiem uzskata ka e-apmācības ir par dārgu, 28% uzskata ka trūkst kvalitatīvu e-apmācību produktu, 22% - ka trūkst e-apmācību izstrādātaju, kā arī 28% uzskata ka vainojams cits iemesls (šajā jautajumā uzņēmumi varēja izvēlēties variākus atbilžu variantus).
Uzņēmumiem tika vaicāts kas, viņuprāt, ir svarīgākais priekšnoteikums lai izveidotu veiksmīgas e-apmācības. Lai arī šis bija atvērta tipa jautājums, liela daļa uzņēmumu bija vienisprātis ka svarīgākais ir izvirzīt skaidrus apmācību mērķus un balstoties uz tiem profesionāli izstrādāt programmu. Tāpat bieži uzņēmumi minēja ka svarīgs faktors ir darbinieku motivācija, vēlme iesaistīties un izmantot e-apmācību programmas. Vēl uzņēmumi bieži minēja ka svarīgi lai e-apmācības veido laba komanda, cilvēki, kas ir ieinteresēti un profesionāli. Uzņēmumi uzskata ka e-apmācību programmām ir jābūt viegli lietojamām un uzņēmumam jābūt atbilstošai infrastruktūrai. Tāpat respondenti atzina ka svarīga ir atgriezeniskā saite – gan testēšanas gan atsauksmju no darbiniekiem formā. Daļa uzņēmumu atzīmēja ka ir svarīgi lai e-apmācības nebūtu garlaicīgas, ar interaktīvu saturu un neaizņemtu daudz laika.
Runājot par jomām, kurās vislabāk izmantot e-apmācības tika minētas visdažādākās jomas, reti kuram uzņēmumam bija šaurs skatījums kuras jomas ir piemērotas e-apmācībām. Daudzi uzņēmumi atzina ka gandrīz jebkurai apmācību jomai noder e-apmācību programmas. Visbiežāk starp atbildēm tika minēts ka e-apmācības noder dažādām instruktāžām, jauno darbinieku apmācībai, datorprogrammu lietošanas apmācībai, testēšanai, darba drošības apmācībai un citām jomām. Tika nosauktas lielākā daļa apmācību jomu, bet kā jomas, kurās ne vienmēr e-apmācības ir labākais risinājums uzņēmumi iezīmēja tēmas, kurās ļoti bieži mainās informācija kā arī temati, kuros nepieciešama saskarsme. Tomēr pretēji iepriekšējā teikumā teiktajam, daļa uzņēmumu uzskatīja ka pārdošanas treniņš ir viena no jomām, kurā e-apmācības var noderēt.
Veicot aptauju Novitus meklēja arī datus par līdzīgām aptaujām ārpus Latvijas. Viens no atrastajiem pētījumiem, kurā bija norādīti konkrēti skaitļi un procenti bija Lielbritānijas 2009. gada e-apmācību tirgus apskats (UK elearning market report by Learning light 2009), kurā bija norādīti interesanti fakti: 95% respondentu uzskata, ka e-apmācības ir efektīvas, ja tās ir savienotas ar citiem apmācību veidiem. 92% uzskata, ka e-apmācības prasa jaunu attieksmi no apmācāmā. Uzņēmumos, kuros tiek izmantota e-apmācība, tā tiek piedāvātas vidēji 60% uzņēmumu darbinieku, taču to izmanto vidēji 30% uzņēmuma darbinieku. Šobrīd e-apmācības aizņem aptuveni 12% no kopējā uzņēmumu apmācību laika, aptaujātie uzņēmumi prognozē, ka šis skaitlis pieaugs līdz 27% trīs gadu laikā.
Citos e-apmācību pētījumos tika uzsvērta pieaugošā satura radīšanas rīku nozīme (authoring tools), kā arī mācību vadības sistēmas nozīme (Learning management system). Ja iepriekš tika prognozēta strauja attīstība šo rīku attīstībā kā maksas produktiem, tad šobrīd ļoti aktīvi attīstās arī šo produktu bezmaksas jeb atvērtā koda aizstājēji, kā Moodle, Udutu u.c. Tieši bezmaksas rīku attīstība ir viens no galvenajiem balstiem prognozēm, par e-apmācību attīstību pasaulē. Ja līdz šim e-apmācības izmantoja pamatā kursiem, kuru saturs ir nemainīgs, un ir nepieciešams apmācīt lielu skaitu darbinieku. Tad attīstoties bezmaksas rīkiem, e-kursu izstrādes izmaksas ir strauji samazinājušās, līdz ar to e-apmācības iesoļo sfērās, kur iepriekš tika izmantota tikai pasniedzēju apmācība klātienē (face to face).
Aptaujas rezultāti iezīmē skaidru ainu par Latvijas uzņēmumu attieksmi pret e-apmācībām, e-apmācību lietošanas paradumiem un zināšanām šajā jomā. Salīdzinot ar situāciju citur pasaulē, Latvijā e-apmācību lietošana ir daudz mazāk izplatīta kā arī zināšanu līmenis šajā jomā ir zemāks nekā, piemēram, Rietumeiropā vai ASV. Liela daļa uzņēmumu jau ir sākuši lietot kādu e-apmācību risinājumu, taču ir ļoti maz uzņēmumu, kuros būtu visaptveroša e-apmācību stratēģija un tās tiktu lietota plaši. Lielai daļai uzņemumu ir atsevišķas jomas, kurās e-apmācības tiek lietotas, bet kopumā e-apmācību lietošanas apjomi ir nelieli. Salīdzinoši maz uzņēmumu izmanto kompleksus e-apmācību risinājumus, platformas un datorprogrammas e-apmācību satura izstrādei.
Tomēr attieksme pret e-apmācībām ir ļoti pozitīva un lielākā daļa uzņēmumu izprot to priekšrocības kā arī nākotnē plāno lielākas aktivitātes šajā jomā. Kā galveno problēmu aptauja iezīmē nepietiekamo informāciju par e-apmācību jomu, to lietošanu un produktiem. Prognozējams ka palielinoties uzņēmumu informētībai par šo jomu arvien vairāk uzņēmumu sāks plašāk izmantot e-apmācības darbinieku apmācību procesā, jo uzņēmumi uzskata ka šādā veidā apmācību process tiek gan optimizēts gan ietaupīti apmācībām paredzētie līdzekļi.
